Rīta cēliens ir rāms. Laiks, kad notiek mācību stundas, bibliotēka ir klusa
un tukša. Tas ir laiks, ko veltīt dažādu bibliotekāro darbiņu plānošanai un īstenošanai.
Aktuālās informācijas apzināšana, jaunpienākušo vienību apstrāde, nepieciešamās
dokumentācijas sastādīšana, krājuma uzturēšana, vides labiekārtošana un daudzi
citi - visus ikdienas pienākumus neuzskaitīšu gan tādēļ, ka tas nav viegli paveicams, gan tādēļ, lai nezaudētu daļu no šī raksta lasītājiem, jau pēc pirmās
rindkopas.. :)
Līdz ar zvanu, kas vēsta par starpbrīdi, bibliotēku pamazām piepilda soļu
dipoņa un čalas. Skolēni nāk nodot izlasītās grāmatas, vai tieši pretēji –
lūkoties pēc jauna loma. Daļa steidz
pie datora. Citi iekārtojas kādā no lasītavām, lai brīvās 10-15
minūtes uz vietas palasītu interesējošo izdevumu. Vēl kāds atnāk „vienkārši
pabūt bibliotēkā”, līdz nepielūdzamais skolas zvans sauc uz jaunu mācību
stundu.
Taču pa īstam bibliotēka kūsājošā
enerģijā atdzīvojas pēc stundām. Pie durvīm atstāto mugursomu lauks sāk plesties plašumā, izveidojot
savdabību izveicības pārbaudījumu katram nākošajām ienācējam. Apmeklētāju
uzskaites lapa strauji pildās ar jauniem ierakstiem. Man jāieslēdz savs turbo režīms, lai pagūtu saņemt un izsniegt
izdevumus, palīdzēt atrast meklēto (joprojām iecienītākās ir ilustrētās
enciklopēdijas, „Grega dienasgrāmatas”, spoku stāsti un anekdošu krājumi),
maršrutēt rindu uz datoru, uzraudzīt kārtību, asistēt radošo darbiņu tapšanā,
sniegt padomu mācību uzdevumu izpildē, iesaistīties skolēnu uzsāktajās aktivitātēs,
atbildēt uz daudziem, jo daudziem „kur”, „kas”, „ko”, „kad” un „kāpēc” un
vienkārši aprunāties..
Bibliotēka pulsē krāsainā dzīvessparā. Cik smaidu un prieka man sniegusi iespēja atrasties un līdzdarboties - būt
daļai no šīs ikdienas rosības bibliotēkā! Te tiek lasīts, rakstīts, zīmēts,
locīts, spēlēts, apspriests, jokots un pat dziedāts. Protams, dzīvojot
informācijas tehnoloģiju laikmetā ir pašsaprotama apmeklētāju aizvien pieaugošā
vēlme pēc datorizklaidēm. Arī te es iespēju robežās cenšos uzmanīt, lai šie
klejojumi virtuālajā vidē būtu droši un produktīvi.
Laiks paskrien vēja spārniem, jo garlaicībai nav vaļas. Atliek
sakārtot lasītavas un savietot atpakaļ plauktos grāmatas. Pulkstenis jau rāda
stundu, kad bibliotēkas darba cēliens ir noslēdzies, un mani pēdējie
nenogurdināmie un lasītkārie apmeklētāji ar nopūtu atvadās:
„Nu tad, līdz rītdienai!”
„Jā, līdz rītdienai!” :)
P.S. Šis ir parastās darba dienas rituma apraksts. Ir vēl citas, kad vadu bibliotekārās nodarbības, kad organizēju lasīšanas veicināšanas aktivitātes, kad piedalos skolas pasākumos. Bet par tām - citreiz..
* Raksts tapis, īstenojot
projekta „Bibliotēkas diena dzīvē” (http://lbbjss.wordpress.com/2014/01/20/sakas-pieteiksanas-projektam-bibliotekas-diena-dzive/) jauko ideju.
