pirmdiena, 2014. gada 17. februāris

Bibliotēkas diena dzīvē *


          Rīta cēliens ir rāms. Laiks, kad notiek mācību stundas, bibliotēka ir klusa un tukša. Tas ir laiks, ko veltīt dažādu bibliotekāro darbiņu plānošanai un īstenošanai. Aktuālās informācijas apzināšana, jaunpienākušo vienību apstrāde, nepieciešamās dokumentācijas sastādīšana, krājuma uzturēšana, vides labiekārtošana un daudzi citi - visus ikdienas pienākumus neuzskaitīšu gan tādēļ, ka tas nav viegli paveicams, gan tādēļ, lai nezaudētu daļu no šī raksta lasītājiem, jau pēc pirmās rindkopas.. :)  
          Līdz ar zvanu, kas vēsta par starpbrīdi, bibliotēku pamazām piepilda soļu dipoņa un čalas. Skolēni nāk nodot izlasītās grāmatas, vai tieši pretēji – lūkoties pēc jauna loma. Daļa steidz pie datora. Citi iekārtojas kādā no lasītavām, lai brīvās 10-15 minūtes uz vietas palasītu interesējošo izdevumu. Vēl kāds atnāk „vienkārši pabūt bibliotēkā”, līdz nepielūdzamais skolas zvans sauc uz jaunu mācību stundu.
Taču pa īstam bibliotēka kūsājošā enerģijā atdzīvojas pēc stundām. Pie durvīm atstāto mugursomu lauks sāk plesties plašumā, izveidojot savdabību izveicības pārbaudījumu katram nākošajām ienācējam. Apmeklētāju uzskaites lapa strauji pildās ar jauniem ierakstiem. Man jāieslēdz savs turbo režīms, lai pagūtu saņemt un izsniegt izdevumus, palīdzēt atrast meklēto (joprojām iecienītākās ir ilustrētās enciklopēdijas, „Grega dienasgrāmatas”, spoku stāsti un anekdošu krājumi), maršrutēt rindu uz datoru, uzraudzīt kārtību, asistēt radošo darbiņu tapšanā, sniegt padomu mācību uzdevumu izpildē, iesaistīties skolēnu uzsāktajās aktivitātēs, atbildēt uz daudziem, jo daudziem „kur”, „kas”, „ko”, „kad” un „kāpēc” un vienkārši aprunāties..

Bibliotēka pulsē krāsainā dzīvessparā. Cik smaidu un prieka man sniegusi iespēja atrasties un līdzdarboties - būt daļai no šīs ikdienas rosības bibliotēkā! Te tiek lasīts, rakstīts, zīmēts, locīts, spēlēts, apspriests, jokots un pat dziedāts. Protams, dzīvojot informācijas tehnoloģiju laikmetā ir pašsaprotama apmeklētāju aizvien pieaugošā vēlme pēc datorizklaidēm. Arī te es iespēju robežās cenšos uzmanīt, lai šie klejojumi virtuālajā vidē būtu droši un produktīvi.

          Laiks paskrien vēja spārniem, jo garlaicībai nav vaļas. Atliek sakārtot lasītavas un savietot atpakaļ plauktos grāmatas. Pulkstenis jau rāda stundu, kad bibliotēkas darba cēliens ir noslēdzies, un mani pēdējie nenogurdināmie un lasītkārie apmeklētāji ar nopūtu atvadās: „Nu tad, līdz rītdienai!”
„Jā, līdz rītdienai!” :)

P.S. Šis ir parastās darba dienas rituma apraksts. Ir vēl citas, kad vadu bibliotekārās nodarbības, kad organizēju lasīšanas veicināšanas aktivitātes, kad piedalos skolas pasākumos. Bet par tām - citreiz..


* Raksts tapis, īstenojot projekta „Bibliotēkas diena dzīvē” (http://lbbjss.wordpress.com/2014/01/20/sakas-pieteiksanas-projektam-bibliotekas-diena-dzive/) jauko ideju.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana